Bieži par Vidusjūras baseina pērli sauktā Melnkalne ir viena no senākajām Eiropas valstīm un tajā pašā laikā pavisam nesen izveidota valsts, kas pasludināja neatkarību tikai 2006. gadā. Atrodoties starp Eiropu un Āziju, Balkānu pussalā, valsts vilina ar savu brīnumaino dabu, Adrijas jūrā ienirstošajiem majestātiskajiem kalniem, bagātīgu vēstures mantojumu un viesmīlību. Šķiet, ka Melnkalnē atrodas pilnīgi viss iespaidīgais no visas pasaules. Šeit ir daudz Adrijas jūras apskalotu pludmaļu, kas līdzīgas tām, kas ieskauj Horvātiju, valsts kalnu virsotņu, kas ir tikpat smailas kā Šveicē, savukārt tur esošie kanjoni atgādina Kolorado. Vēsturiskās pilis piepilda Venēcijas gars, bet pilsētas ir tikpat senas kā Grieķijā. Viss tas savijas ar unikālo dabu un Melnkalnes vēstures dārgumu krātuvi, kas ietilpst šīs valsts teritorijā.
Galvaspilsēta Podgorica atrodas valsts iekšienē, tālāk no jūras. Tā ir svarīgākā Melnkalnes rūpniecības pilsēta, kurā atrodas arī starptautiskā lidosta. Otra valsts lidosta atrodas tuvāk jūrai, pie Tivatas kūrorta. Kalnainajā un mežu klātajā reģionā ir maz iespēju attīstīt lauksaimniecību, tāpēc valsts ekonomikā liela nozīme ir rūpniecībai un tūrismam. Tūristiem visvairāk patīk Adrijas jūras piekrastes pilsētas un Kotoras līcis, ko sauc vienkārši par Boka – fjords, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem un ir gluži kā dziļi iecirsts valsts kalnos. No mirdzošā ūdens paceļas kalni, kas šķiet romantiski un pat nedaudz dramatiski.
Apbrīnojamās ainavas Melnkalnes pilsētās paveras arī vakaros, kad ielās tiek iedegtas laternas un sākas aktīva naktsdzīve. Garā un mainīgā vēsture atstājusi dažādu mantojumu: senus ciematus, bagātas, senas pilsētas, dievnamus un baznīcas, pilis un majestātiskas ēkas, kas atgādina te par vienu, te par otru valsts dzīves posmu. Vēsturi nevar nodalīt no kaimiņvalstu vēstures, tāpēc nebrīnieties, ka dažos Melnkalnes kūrortos dzirdēsiet salīdzinājumu „mazā Dubrovnika”. Ar šo kaimiņvalsts Horvātijas vēsturisko pilsētu bieži salīdzina Kotoru un Budvu.
Melnkalnē ir saglabājušies ne tikai daudzi vēstures pieminekļi, bet arī savas tradīcijas, kultūra – vietējie iedzīvotāji ir īpaši slaveni ar savu viesmīlību. Valsts virtuvi ietekmēja visa reģiona kultūra, taču tajā pašā laikā tā ir arī oriģināla. Pamēģiniet kacamak – mīkstus un sātīgus plāceņus, ko pasniedz ar sieru un skābpienu, kūpinātu šķiņķi pršut vai pienā vārīto Melnkalnes jēra gaļu. Šeit atradīsiet daudz zivju, jūras velšu, sātīgu jēra gaļas un cūkgaļas ēdienu, plašu siera izvēli. Valstī populārs ir vietējais vīns, alus un, protams, visā reģionā izplatītā rakija. Cenas Melnkalnē, salīdzinot ar Eiropas cenām, tiešām ir pieņemamas, bet valūta – eiro. Melnkalne tūristiem piedāvā izklaides gandrīz visa gada garumā.
Galvaspilsēta : Podgorica. Galvaspilsēta Podgorica atrodas valsts iekšienē, tālāk no jūras. Tā ir svarīgākā Melnkalnes rūpniecības pilsēta, kurā atrodas arī starptautiskā lidosta. Otra valsts lidosta atrodas tuvāk jūrai, pie Tivatas kūrorta. Kalnainajā un mežu klātajā reģionā ir maz iespēju attīstīt lauksaimniecību, tāpēc valsts ekonomikā liela nozīme ir rūpniecībai un tūrismam. Tūristiem visvairāk patīk Adrijas jūras piekrastes pilsētas un Kotoras līcis, ko sauc vienkārši par Boka – fjords, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem un ir gluži kā dziļi iecirsts valsts kalnos. No mirdzošā ūdens paceļas kalni, kas šķiet romantiski un pat nedaudz dramatiski.
Valūta: eiro.
Valoda: melnkalniešu.
Reliģija: pareizticīgie (lielākā daļa) un musulmaņi (apmēram 20%).
Klimats: Lai iepazītu valsti, ceļotu un daudz kustētos, labāk atbraukt maijā, jūnijā un septembrī vai oktobrī, kad ir daudz saules un gaisa temperatūra pārsniedz 20 grādus. Taču šajā periodā var gadīties arī lietainas dienas. Visvairāk atpūtnieku valsti apmeklē jūlijā un augustā, populārākajā atvaļinājumu laikā. Šajā laikā valstī ir sauss laiks, temperatūra dienā sasniedz 30 grādus un vairāk, tāpēc laika apstākļi ir perfekti piemēroti atpūtai pludmalē pie Adrijas jūras. Bet pastaigas pa takām un pilsētu izpēte šajā laikā ir ieteicama tikai rītos vai vakarpusē, kad karstums norimst. Ziemā daudzas piekrastes kafejnīcas tiek slēgtas, taču tad slēpošanas mīļotājus sagaida kalni. Melnkalnē saule spīd gandrīz 240 dienas gadā. Apstākļi, lai peldētos jūrā, ir labvēlīgi vidēji 180 dienas gadā. Vidējā ūdens temperatūra vasarā ir gandrīz vienāda ar gaisa temperatūru – sasniedz aptuveni 27 grādus.
Atpūtas ilgums 7 vai 14 naktis.
Ceļojumi pieejami no maija līdz septembrim.
Cena vienai personai ir sākot no 439,00 Eiro, ceļojot divatā.
Cenas ir atbilstošas izvēlētajai naktsmītnei ar konkrētu ēdināšanas veidu un numura tipu. Piedāvājuma cena var būt mainīga līdz tiek veikta rezervācija.
Cenā iekļauts:
Lidojums Rīga – Melnkalne– Rīga;
Katram rokas bagāža 5 kg un nododamā bagāža līdz 20 kg;
Transfērs no lidostas uz viesnīcu un no viesnīcas uz lidostu;
Gids, kas sagaida lidostā, pavada un informē;
Dzīvošana izvēlētāja naktsmītnē ar atbilstošo ēdināšanas veidu un numura tipu.
Ierodoties Melnkalnes lidostā, Jūs sagaidīs gids un tālāk ar transfēru nonāksiet izvēlētajā viesnīcā.
Pievienotā bilde ir no tūroperatora Novatours mājaslapas.
Vēsture
Melnkalnes vēstures pirmsākumi meklējami 4. gs. p.m.ē. Melnkalnē kopš senseniem laikiem dzīvoja ilīriešu ciltis, ko 1. gs. iekaroja romieši. Vēlāk dažādos periodos valsts teritorijā apmetās slāvi, venēcieši, 15. gs. beigās to ieguva Osmaņu impērija. Šis reģions pārcieta ne vienu vien valstisko neatkarību: 11. gs. tur bija viduslaiku Diokletiāna karaliste, 14.–15. gs. – Zeta kņaziste, 1878. g. pastāvēja Melnkalnes kņaziste, bet no 1910.–1916. g. bija karaliste. 1918. g. Melnkalne tika pievienota Serbijai, bet pēc Otrā pasaules kara 45 gadus atradās Dienvidslāvijas Federācijas sastāvā. 1991. gadā, kad Balkānos sākās pilsoņu karš, valsts vēl kādu laiku bija pievienota Serbijai, un tikai 2006. gada 3. jūnijā pasludināja neatkarību.
Darba laiks
Normālais darba laiks Melnkalnē ir no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00. Pārtikas veikali un patēriņa preču veikali tiek atvērti agrāk, plkst. 6.00, bet tiek slēgti plkst. 21.00. Pasts un banku filiāles apkalpo klientus no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00. Tiesa, vasarā tūristu apmeklētākajās vietās dažas tirdzniecības vietas strādā līdz pusnaktij, ilgāks darba laiks ir arī bankām.
Dzeramnauda
Apkalpošanas maksa viesnīcās un restorānos nav iekļauta rēķinā, tādēļ pateicība par labu apkalpošanu 10% apmērā Melnkalnē būtu labs personāla novērtējums. Sīkās tirdzniecības vietās sagaida, ka pircējs atstās izdoto sīknaudu.
Transports
Melnkalne ir maza valsts, tāpēc, atrodoties tur, varat doties apceļot dažādas pilsētas un kūrortus. Tam piemēroti būs regulāri kursējošie autobusi, kas savieno visus galvenos valsts punktus. Šeit ir arī plašs nomas automašīnu piedāvājumu klāsts. Taču sakarā ar vietējo iedzīvotāju braukšanas kultūru iesakām labi padomāt, vai Jūs vēlaties vadīt auto pašrocīgi. Vilcieni varētu būt jautra izklaide, taču šī transporta tīkls Melnkalnē ir samērā slikti attīstīts.
Ierobežojumi
Lai arī Melnkalne tiek uzskatīta par ļoti draudzīgu un drošu valsti, Kotorā, Budvā vai Sveti Stefanā ir daudz ubagu un kabatzagļu, tādēļ somas un mugursomas cilvēku apmeklētās vietās ieteicams īpaši uzmanīt.
Dāvanas
Labākais ciema kukulis no Melnkalnes – vietējais ēdiens: siers, olīveļļa, tradicionālais vīns u.c. Vietējo amatnieku izstrādājumi arī būs lieliska dāvana ģimenes locekļiem vai draugiem.
Ko apskatīt?
Kotora un Kotoras līcis
Ceļojumu žurnāls „Lonely Planet” labāko pilsētu sarakstā „Best in Travel City 2016” pasludināja Vidusjūras ostas pilsētu Kotoru par visskaistāko pilsētu ceļojumiem. Un patiešām tas ir pelnīti. Pie Adrijas jūras un Kotoras līča (Boka Kotorska, ko bieži sauc vienkārši par Boka) atrodas Melnkalnes pilsēta, kas zināma jau kopš Romas impērijas laikiem un piesaista tūristus ar pārsteidzošo ainavu, burvīgo vecpilsētu. Boka ir Eiropas fjords, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem, gluži kā dziļi iecirsts starp Orjen (1895 m) un Lovćen (1749 m) kalniem. Šis līcis ceļotājiem paver ideālu ainavu, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Eiropā. Debeszilais ūdens, piekrastēs esošās baltās jahtas un augstie kalni liek apstāties gan dienā, gan naktī, kad pilsēta tiek apgaismota. Šādu ainavu patiešām ir vērts iemūžināt fotogrāfijās. Šķietami laikā sastingušo Kotoras pilsētu ielenc venēciešu būvētais aizsargmūris, kas atgādina par agrīnajiem viduslaikiem, bet vecpilsētu caurvij šauras ieliņas, kas ved uz vienu no vairākiem laukumiem un uz vienu no vairākām baznīcām. Vecpilsēta vairākkārt cieta zemestrīcēs, bet tika atjaunota, modernizēta, bet kopš 1979. gada tā ir UNESCO aizsargājama. Pastaigājoties šeit, var šķist, ka esat nokļuvuši viduslaikos, baroka laikmetā vai tajā laikā, kad jūras piekrastēs valdīja pirāti. Visā pilsētā ir daudz omulīgu kafejnīcu, veikaliņu, ceptuvju, antikvariātu, muzeju. Aizmirstiet par restorāniem – Kotoras unikalitāti vislabāk sajutīsiet svaigo produktu tirgū un mazajos vietējos veikaliņos. Iespaidīgs skats uz pilsētu paveras gan no Sv. Ivana cietokšņa, kas slejas augstu kalnā un līdz kuram var nokļūt, pieveicot 1350 pakāpienus, gan arī skatoties augšup, sēžot laivā brauciena laikā pa Kotoras līci.
Perasta
Šķiet, ka Venēcija noslīdējusi Adrijas jūrā un apstājās Kotoras līcī, tikai dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kotoras. Romantiskā Perasta, kas atrodas Sv. Eliasa (873 m) kalna pakājē, zemesragā, sadalot līci divās daļās, vēl atceras vecos laikus, kad tā bija bagāta un spēcīga. Šī pilsētiņa ir viena no visgreznākajām Melnkalnē un piesaista pasaules slavenākos cilvēkus. Perastā ir tikai viena galvenā iela, bet apskatīt to un pabūt tajā tūristiem liek ainava un īsta vēstures dārgumu krātuve: saglabājušās 16 baznīcas, 17 baroka stila pilis, 9 aizsardzības torņi. Visas vēstures laikā Perastu gribēja iekarot daudzi: Bizantijas impērija, venēcieši, ungāri, francūži, austrieši. Un visi atstājuši par sevi liecības. Daļa seno ēku vēl cieši apvij bugenvilejas un savvaļas vīģu koki, citas jau atdzīvina modernizēšanas vilnis. No pilsētiņas paveras brīnumains skats uz kalnu ieskauto līci un divās salām, kas atrodas Perastas krastos. Mazajā Sv. Georga salā atrodas benediktiešu klosteris. Lielā, 15. gs. vietējo zvejnieku uzceltā Dievmātes sala uz klints, uz kuras 1630. gadā tika uzcelta ceļotāju iecienītā kapela un muzejs ar identisku nosaukumu.
Sveti Stefana
Nelielās salas Sveti Stefana, kas atrodas Kotoras līcī starp Budvas un Petrovacas kūrortiem, ainavu bieži izdaiļo arī tūristiem paredzētās Melnkalnes atklātnes un tūrisma katalogi. 15. gs. aizsardzībai izmantotā sala šodien ir kļuvusi par greznu un modernu kūrortu, kurā mīl atpūsties pasaulē zināmas kino un mākslas personības. Šeit cieši viena pie otras uzceltas villas, kotedžas, viesnīcas ar terakotas jumtiem senajā stilā. Viduslaikus atceras vēl saglabājušies lielgabalu caurumi un lielgabali. Salu ar kontinentu savieno smilšu mols, kas piekrasti sadala divās apbrīnojamās smilšu pludmalēs, kas ideāli piemērotas mierīgai atpūtai vai ūdens atrakcijām. Šādas, šķietami pie kontinenta piesietas salas sauc par „tombolo” un ir ļoti retas. Krastā lejup pa nogāzi uz līča pusi uzcelts tāda paša nosaukuma zvejnieku ciemats, ko omulīgi caurvij šauras ieliņas, ko izdaiļo laukumi ar baznīcām un mājām, un Vidusjūras stila villām. Atrodoties šeit, var izbaudīt brīnišķīgo skatu uz piekrasti, atpūsties pludmalē, iepazīt vēsturisko ciematu. Ļoti skaisti šeit ir arī mijkrēslī, kad salu un visu pilsētiņu izdaiļo omulīgi gaismekļi.
Lipas ala
Aptuveni 5 km attālumā no senās pilsētas Cetiņe atrodas pirmā tūristiem atvērtā karsta ala, kur apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja redzēt maģisko pazemi. Dabas veidotas pazemes zāļu un koridoru garums šeit sasniedz aptuveni 2,5 km. Šeit plešas ezeriņi, čalojošie strauti un avoti kopā ar stalagmīta ornamentiem un mākslīgo apgaismojumu piešķir alai krāsu, spilgtumu un spožumu. Lipas alas skaistums rakstveida avotos tiek pieminēts jau 9. gs., kaut gan tiek uzskatīts, ka tuvējā ciemata Lipa Dobrska iedzīvotāji to atklājuši jau agrāk. Vietējie iedzīvotāji var pastāstīt ne vienu vien no paaudzes paaudzei nodotu, ar šo salu saistītu stāstu un mītu. To novērtēja pat karalis Nikola I. Tūristiem un ceļotājiem ala atvērta tikai kopš 2015. gada un ļoti ātri kļuva par vienu no apmeklētajām Melnkalnes vietām. Šobrīd tā ir vienīgā šāda veida ala valstī, kur tiek organizētas ekskursijas. Lipas ala atrodas 33 km attālumā no Budvas, 55 km attālumā no Kotoras.
Skadaras ezera nacionālais parks
Vairāk nekā divas trešdaļas no lielākā ezera Balkānos – Skadaras, kura forma nedaudz atgādina delfīnu, atrodas Melnkalnē, bet otra daļa – Albānijas teritorijā. Šī ezera platība, atkarībā no gadalaika, sasniedz 370 līdz 550 km2. Tā ir kļuvusi par lielāko purva putnu mājvietu Eiropā, tur mīt vairāk nekā 250 putnu sugu, ieskaitot arī ceturto daļu no visas pasaules mazo kormorānu populācijas. Zem ūdens mīt vēl piecdesmit zivju sugu, īpaši daudz karpu, zušu un jugliņu. Ezera apkārtnē arī sastopami dažādi dzīvnieki: parkā ir daudz lapsiņu, vilku, zebiekšu, ūdru un citu zīdītāju. Aptuveni 400 m2 lielajā šī ezera teritorijā un apkārtnē 1983. gadā radās nacionālais parks. Ceļotājiem šis parks var kļūt par lielisku vietu izklaidēm visas dienas garumā. Stāvie kalni, tajos paslēpušies ciematiņi, vēsturiskas baznīcas, ar ūdensrožu ziediem vilinošais dzidrais ezers atstās neaizmirstamu iespaidu. Šī ir lieliska vieta pārgājienu mīļotājiem; šeit ir ierīkotas aptuveni 10 pārgājienu takas, pa kurām var nonākt līdz vēsturiskajiem ciematiem, alām, ūdenskritumiem, dabīgiem baseiniem, viensētām un medus saimniecībām. Ierīkoti ir arī velosipēdistu celiņi un trases kalnu velosipēdiem. Svarīgi atcerēties par ērtiem apaviem, galvassegu, peldkostīmu un fotoaparātu, lai iemūžinātu skaistās ainavas. Lai izbrauktu ar smailīti, pamakšķerētu vai lasītu ogas parkā nepieciešams par nelielu samaksu iegādāties atsevišķu atļauju. Līdz Skadaras ezeram var viegli nokļūt no daudziem piejūras kūrortiem. No Budvas un Ulcinjas ar auto vai regulāri kursējošajiem autobusiem līdz parkam var nokļūt stundas laikā (40–50 km), no Podgoricas vai Baras – pusstundas laikā.
Dubrovnika
Apmeklējot Melnkalni, ir lieliska iespēja pabūt vēsturiskajā Dubrovnikā, kas atrodas netālu, pašā Horvātijas dienvidu daļā. UNESCO aizsargājamā pilsēta, kas dibināta vēl 7. gs., ir viena no skaistākajām Horvātijas pilsētām, kas ļoti piesaista tūristus, tā apbur ar dižo vēsturi un mantojumu. Neatkarīgi no tā, kuru reizi apmeklējat Dubrovniku, vecpilsēta un to ieskaujošais viduslaiku baltā akmens aizsargmūris vienmēr atstās neaizmirstamu iespaidu un liks cienīt šīs pilsētas vēsturi. Aizsargmūris – iespējams, zināmākais Dubrovnikas objekts, kura augstums sasniedz aptuveni 25 metrus un ļauj labi saskatīt marmora ielas, baroka stila ēkas, kā arī patīksmināties par Adrijas jūras mirdzēšanu. Mūris – sarežģīta torņu, bastionu un fortu sistēma gandrīz 2 km garumā. Lai arī 1991. gadā horvātu kara laikā par neatkarību pilsēta tika smagi apšaudīta, to ātri atjaunoja un no jauna sāka ielūgt tūristus. Iespaidīgie senlaicīgie klosteri, muzeji, laukumi un baznīcas, uz ielām tirgojošie vietējie iedzīvotāji un amatnieki palīdz sajust iedzīvotāju dzīves ritmu un paražas, bet, paceļoties ar mūsdienīgo funikulieri 405 metru augstumā Srdj kalna virsotnē, acu priekšā paveras apbrīnojama pilsētas un jūras panorāma. Dubrovniku no citiem Melnkalnes kūrortiem šķir vien aptuveni 100 km. Var ceļot gan ar mašīnu, gan arī ar autobusu, kas kursē vairākas reizes dienā. Šādā ceļojumā ir jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments.
Pievienotā bilde ir no tūroperatora Novatours mājaslapas.
Kūrorti
Tivata
Tivata atrodas pašā Kotoras līča centrā. Šī pilsētiņa ir visjaunākā Boko reģionā, taču tā īpaši piesaista tūristus ar izklaižu pārpilnību. Tā kā šeit ir lidosta un trokšņainā un grezno jahtu īpašnieku pārpildītā Porto Montenegro, vasaras sezonā kūrorts piesaista patiešām daudz atpūtnieku. Ievērojamu vietējo objektu vidū – Puķu sala (Ostrvo Cvijeća), autentiskais ciematiņš Gornja Lastvos, Sv. Nikolaja sala un slavenā pludmale Plavi Horizonti. Kūrortā notiek svarīgi un populāri kultūras pasākumi, piemēram, Boko olimpiāde un Vasaras festivāls (Letnje Feste).
Lieliskais Tivatas ģeogrāfiskais izvietojums ļauj baudīt gandrīz vai lielāko saulaino dienu skaitu visā kūrorta reģionā – šeit vasara ilgst 240 dienas gadā. Ziemas sezonā arī ir maigs un diezgan silts klimats. Blakus līcim stiepjas 17 pludmales, kuru kopējā platība sasniedz 31 km2. Trim no tām – Plavi Horizonti, Almara, Kalardovo – par to tīrību un kārtību piešķirts Zilais karogs. Piekrastē ir pietiekami daudz bāru, restorānu, kaitu, vindsērfinga, smailīšu nomas vietu, skolu un bērnu rotaļlaukumu. Blakus populārākajām pludmalēm, kā, piemēram, Plavi Horizonti, kas tiek uzskatīta par gandrīz vai pašu labāko visā Melnkalnē, atpūtniekiem ir ierīkotas dušas. Šī kūrorta piekrastē sev nodarbi atradīs zemūdens makšķerēšanas mīļotāji un noslēpumaino alu pētnieki. Tiem, kam patīk naktsdzīve un ballītes, iesakām doties uz Tivatas centru. Kafejnīcas un bāri, iespējams, nepārspēs Eivisas bārus, taču šeit patiešām ir vietas, kur var izklaidēties līdz rītam. Starp citu, jautru ballīšu cienītājus pievilina arī netālu esošie kūrorti Donja Lastva, Krašiči un Seljanovo.
Bečiči
Nelielā kūrorta Bečiči lepnums ir lieliskā pludmale Adrijas jūras krastā. Interesants fakts, ka pirms 70 gadiem šo smilšu pludmali 3 km garumā atzina par vislabāko Eiropā. Lai arī vēlāk nav izdevies iegūt oficiālus apbalvojumus, Bečiči gan parastie tūristi, gan arī pasaules mēroga zvaigznes, piemēram, Madonna un Adželina Džolija, ir iemīļojuši arī bez tām. Kūrortā un pat platās pludmales daļā atrodas daudz dažādu viesnīcu, lieliski attīstīta ūdens atrakciju infrastruktūra, ir bāri, kafejnīcas, suvenīru veikali un daudz citu patīkamu sīkumu. Šeit nav vērts cerēt uz ļoti mierīgu atpūtu. Bet arī aktīvās atpūtas cienītājiem Bečiči nebūs labākā izvēle. Šis nelielais un omulīgais kūrorts vislabāk patiks tiem atpūtniekiem, kam patīk sauļoties un peldēties ļoti dzidrā ūdenī. Pavisam netālu, tikai dažu kilometru attālumā vairāk izklaides iespēju piedāvā Melnkalnes lepnums – Budva, līdz kurai no Bečiči var ātri nokļūt kājām. Šī vēsturiskā pilsēta ir 15. gs. Venēcijas mantojums, dažkārt saukta par mazo Dubrovniku, jo tajā arī ir pils, kas tiek uzskatīta par pilsētu pilsētā. Pēc atpūtas Bečiči pludmalēs viesi var doties daudzo veikalu meklējumos vai lai redzētu kūsājošo Melnkalnes naktsdzīvi.
Budva
Budva piesaista tūristus divu iemeslu dēļ – autentiskā vecpilsēta un kūsājošā naktsdzīve, kur valda ritmiskā deju mūzika. Starp citu, pat Budvas pludmales vismaz reizi gadā okupē festivālu dalībnieki, tādēļ šajā kūrortā mieru Jūs neatradīsiet. Šī pilsēta patīk arī turīgākiem tūristiem, tādēļ šeit var redzēt ļoti greznus auto un vēl komfortablākas jahtas. Pēdējie pietauvojas pie pašas vecpilsētas, kas atrodas zemesragā. Budvas vecpilsēta – gluži vai vēl viena pilsēta pilsētā, kas atgādina slaveno Dubrovniku Horvātijā. Lai arī 1979. gadā tā ļoti cieta zemestrīces dēļ, vietējo mantojumu atjaunoja ļoti precīzi, īpaši pievēršot uzmanību Venēcijas laika mantojumam un renesansei. Šaurās ieliņas, četras baznīcas, pilsētas muzejs, restorāni, bāri un suvenīru veikali atpūtniekus šeit vilina pavadīt ne vienu vien stundu. Lai baudītu mierīgu atpūtu un sauļotos jūras piekrastē, var izvēlēties vienu no Budvas 17 pludmalēm, četrām no tām (Queen of Montenegro, Sveti Toma, Time Out Beach, S&I Beach) piešķirts Zilais karogs. Ne visur piekrasti klāj zeltainas smiltis. Ja vēlaties lielāku komfortu, iespējams iznomāt guļamkrēslus un lietussargus. Lielākā un labākā Budvas pludmale Jaz no vecpilsētas atrodas aptuveni dažu kilometru attālumā. Kopējā piekrastes zona šajā kūrortā sasniedz 21 km. Mūzika un ritms tajā skan gan dienā, gan novakarē. Pašā kūrortā, galvenajā ielā lielākā daļa bāru un restorānu ir atvērti līdz vieniem naktī, taču daļa tikai tad arī ver durvis apmeklētājiem.
Petrovaca
Neliela omulīga pilsēta, kurā vēl romieši būvēja sev villas atpūtai, tagad piesaista doties atpūtā ģimenes. Lieliskie skati uz piekrasti, ko ieskauj vecās priedes un palmas, ļauj izbaudīt mieru. Šeit – drošas pludmales, naktsdzīve bez kņadas un pieņemamas cenas. Ir arī vēstures mantojums. Iespaidīgākā pilsētas ēka – 16. gs. venēciešu uzbūvētais forts, kas galveno pludmali atdala no Adrijas jūras. Tomēr jūlijā un augustā, kad ierodas tūristi, patiešām nav viegli nokļūt līdz jūras līcim. Par laimi, uz dienvidiem ir vēl divas pludmales, līdz kurām var viegli aiziet kājām. Tuvāk atrodas Lučica piekraste, ko ieskauj cipreses un krāsainie oleandri. Jūrā ir atzīmēta vieta, kur var droši peldēties arī paši mazākie atpūtnieki, tādēļ šo pludmali iecienījušas ģimenes. Vēl tālāk atrodas Buljarica pludmale, kuras garums sasniedz 2,4 km. Šis ir gandrīz pilnīgi neskartas dabas nostūris, tāpēc to biežāk apmeklē atpūtnieki, kas meklē mieru. Turklāt no Petrovacas centra līdz Buljaricai ir aptuveni 30 minūšu gājiens, tāpēc bērniem šis attālums ir pārāk liels. Tiem, kas noguruši no pastaigām, piedāvājam pārsēsties kanoe laivā un apskatīt divas nelielas klinšainas salas, kas atrodas netālu no krasta. Vienu no tā virsotnēm rotā maza, 16. gs. uzcelta baznīca. Starp citu, maršruts līdz šīm salām šķērso pirmo Melnkalnes zemūdens nacionālo parku.
Cavtata
Aizbraucot 15 km uz dienvidiem no Dubrovnikas, atradīsiet omulīgu piekrastes pilsētiņu, kuras iedzīvotāju skaits ir daži tūkstoši, un tā ir Cavtata. Šo kūrortu tūristi apmeklē salīdzinoši maz, tajā ir mierīgas priežu takas un attālāki debeszili līči, kas liks Jums aizmirst visu pārējo. Kā vairums citu Horvātijas piekrastes pilsētu, Cavtata atrodas starp kalniem un jūru. Ciemats izveidots 6. gs. p.m.ē. Pilsēta piederēja grieķiem, vēlāk romiešiem, karu laikā 7. gs. tā tika iznīcināta, bet atjaunota tikai viduslaikos. Mūsdienu Cavtata izveidojās Dubrovnikas Republikas laikā – 15. gs. Šobrīd tas ir viens no Horvātijas skaistākajiem kūrortiem, kas perfekti noslēdz visas Dalmācijas piekrastes pilsētu un pilsētiņu virkni. Klusajā zvejnieku pilsētiņā atradīsiet gan senlaicīgo viduslaiku pilsētu, gan arī palmām nosēto piekrastes promenādi un omulīgos restorāniņus. Šis kūrorts ir piemērots tiem, kas augstu vērtē mieru, komfortu un vēlas sajust īsto dabas skaistumu. Kūrortā atradīsiet lielisku niršanas centru, varēsiet doties pārgājienā uz blakus esošajiem kalniem, baudīt mierīgās pludmales, priežu mežus un lieliskus jūras velšu ēdienus.
Mlini
Starp Dubrovniku un Cavtatu atrodas kūrorts Mlini, ko sauc arī par Dubrovnikas nomali. Atrodoties 11 km attālumā no Dubrovnikas, zaļais Adrijas jūras kūrorts atšķiras ar seklajiem līčiem un omulīgām piekrastēm. Caur Mlini tek upe Zavrelje. Pilsētā ir parki, kas vasarā nomierina ar smaržīgo ziedu aromātu, kā arī daudz vēstures un kultūras mantojumu. Šī ir viena no attīstītākajām tūrisma zonām Dubrovnikas reģionā. Visvairāk tā ir piemērota aktīvās atpūtas cienītājiem. Sporta entuziasti var nirt, braukt ar ūdens slēpēm un kuteriem, buru laivām, planēt virs jūras, spēlēt pludmales volejbolu, tenisu, braukt ar velosipēdu, makšķerēt, doties pārgājienos uz kalniem. Pludmalē ūdens ir tīrs un sekls, tādēļ šī vieta ir ideāli piemērota ģimenēm ar bērniem. Laba ēdiena un izklaižu mīļotājiem šeit arī nebūs garlaicīgi. Mlini ir labi restorāni, tavernas, kafejnīcas un naktsklubi.
Kur nakšņot?